Nejauši sveicieni

Jautri, jautri Jāņus gaidu
Ar šašliku vēderā!
No lūsīša baidījos,
Par šašliku priecājos!

Viņa skatījās man acīs
Es taču neesmu Dievs
Viņa gaidīja, ko tās sacīs
Acis
Dvēsele sažņaudzās, Dvēsele juta
Viņa vēl cerēja, viņa gaidīja to
Ko es nespēju vairs dot
Piedod!
Es tevi saprotu
Vismaz man tā liekas
Ir grūti būt liekam
Piedod! Lūdzu piedod!
Es iedošu to, noteikti iedošu to
Atver savu Dvēseli, nebaidies...
Uz palodzes sēdēja putniņš, nez no kurienes uzradies
Viņa paskatījās man acīs
Viņa smaidīja
Aizlidojot...

(Bils)

Taupīgums ir veids kā tērēt naudu negūstot baudu.

Ne jau rūpes par sevi uztur cilvēkus pie dzīvības,
Viņi dzīvo tāpēc ka citi viņus mīl!

Smaidi, tik smaidi
Kaut kādreiz sāp sirds
Smaidi, kaut acīs asaras midz
Un ja pār lūpām laižas tev naids
Seju lai rotā tavs burvīgais smaids.

Dejo un dziedi,
Skūpsti un mīli,
Raidi pie joda,
Kas jaunību liedz!

Atļauj man aiziet, neko nesakot...
Atļauj man palikt, neko nedarot...
Atļauj man dzīvot, Tevi nemīlot...

Skaists ir plūkts lotosa zieds,
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.
(K. Skalbe)

Nāk Jaunais gads ar sapņiem baltiem,
Lai saule aizvien spožāk spīd,
Lai izdodas mums katram mīļie,
Vai duci sapņu piepildīt!!!

Pie loga stāv puisis
Un raugās vējā.
Tam acīs ir tukšums, kā visuma telpa, bet sirdī krīt atmiņas, tikai par Tevi.
Kādreiz bij mīla, kādreiz bij glāsti,
Bet tagad ir tukšums,
Kā visuma stāsti.

Daudzi no mums domā, ka pasaule ir tāda, kādu mēs to redzam, kaut gan īstenībā pasauli redzam tādu, kādi esam mēs paši!

Es Tev atvēru visu savu dvēseli
Bet tev nepietika
Es noliku savu dzīvi tev pie kājām
Bet tu vēlējies vairāk
Es esmu viss, kas es jebkad varētu būt
Bet man nekas cits neatliek
Kā censties
Kā mīlēt tevi vēl vairāk
Līdz kamēr ūdenim pazudīs slapjums
Un ledum- aukstums.
Tad varbūt sajustu, ka pietiek
Ka nevajag neko vairāk
Ka viss ir pietiekami
Ka ar manu Visu Tev pietiek!

Tai dienā kad satiku Tevi,
Tu biji kā sapnis jauks.
Jau toreiz es mīlēju Tevi,
Jo Tu biji mans vienīgais draugs.

Mēs mirstam, lai piedzimtu no jauna!

Kā baltas sniega pārslas
Uz egļu zariem krīt,
Tā Jaunā gada dienas
Lai visas gaišas rit.

Ja Tu gribēsi aiziet pie cita, tad no tā Tevi nespēs atturēt neviens, tādēļ nav ko lieki saspringt!

Mīlestība eksistēs tik ilgi, kamēr viens to mīlu sargā — otrs var staigāt apkārt, būt nodevīgs, aiziet pavisam, bet ja tu glabā sevī JŪSU MĪLESTĪBU, tad to vēl var glābt...Labāk mīlēt un ciest, nekā bezssirdīgam būt. MĪLĒT — tā ir laime, kura nav katram dota. Sargā šo dzīves dāvanu, ja jau esi to saņēmis.

Novēlu Tev medu ēst,
Ābolus uz pusēm plēst,
Ienaidniekus gaisā mest,
Mīļoto pie krūtīm spiest.

Ciik ilgi drīkst tā domās kljeot, celt atmiņas kaut smagas tās, cik ilgi drīkst likt kādam sevi gaidīt — vai godīgāk nav pateikt negaidiet....

Tais tālajās pļavās,
Kur atmiņas zied,
Tur vienmēr jūs mani satiksiet.