Nejauši sveicieni
Ļoti klusu, nemanami,
Kristala vāze plīst...
Maziem, maziem pilieniem
Saturs laukā līst...
Vai ir vērts to kausu līmēt,
Vai tad varam mīlu glābt?
Ko man tagad par to zīlēt,
Kad man tumsu laiki nāk...
Mīļais grib no manis aiziet-
Es to nespēju aizturēt.
Kristala šķembas paliks viņam,
Satura rūgtums manī tek...
D.Gailīte
...Ar Tevi kopā ejot,katru soli atceros,
No pirmā acu mirkļa ziedu vijās vītu,
Kā gaišu debesi,kā jaunas dienas rītu;
Nav spēka,kas man liktu aizmirst mirkļus tos.
/J.Miesnieks/
Māmiņ,šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!
Lai ik dienas pietiek spēka
Katru rūpi atvairīt,
Lai pat lāstekai aiz loga
Varat silti uzsmaidīt!
Vārdi, vienalga, mīlestībā vai noziegumā, kamēr tie netiek pierādīti, tā arī paliek tikai vārdi.
Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas.
Vārda dienā Tev par prieku
Dāvinātu treknu slieku!
Mīlestība nāk..un iet.., bet īsta mīlestība ir tikai reizi mūžā.., jo katru reizi kad viltus mīlestībā ienāk cilvēks..kaut ko jūt.., bet šajās jūtās kaut kā pietrūkst.... un to kā tur pietrūkst atrod tikai atrodot savu patieso otro pusīti.. :)*
Mūžam atceries mani,
Mūžam atceros Tevi,
Kautdien vai nakts —
Tu esi mans!
Es Tevi redzēju katru dienu
Runāju katru dienu
Smaidīju katru dienu
Aizmirsu katru dienu
Taču tikai tad, kad Tu aizgāji
ES SAPRATU
Kā man vajag Tevi
Tavu smaidu, asaras
Kā vēlos Tevi redzēt
Tevi dzirdēt
Ka tevi mīlēju...
***Where`d you go
I miss you so
Seems like it`s be 4ever
That`s you been gone...
Please come back home ***
To spēku, kas zaļajos zaros
Un līganos stiebros spīd,
To prieku un dzīvības ilgas,
Ik dienas sev paņem līdz!
Tā esot teicis pats Dievs,
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt...
Pāri kalniem pāri lejām
Triecas doma, kurā teikts-
Tam, kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts!
Neskumsti,ja ir skumji un grūti ap sirdi,
Tas, kas ir bijis,sen ir aizgājis,
Nevajag maldināt savu sirdi,
Ja nevari tam atrast atrisinājumu,
Paliec ar sevi,
Un nedomā neko sliktu,
Viss kas var gadīties dzīvē,
Bailes,mokas,sāpes,ciešanas,
Tam visam ej pāri,
Neskaties atpakaļ,
Jo taku aizpūtīs vējš,
Nemaldini savu dvēseli,
Neliec tai strauji virpuļot ap sirdi,
Neaplido savas jūtas,
Seko savam mērķim,
Kas ved tevi uz priekšu,
Neskumsti un neskaties atpakaļ ceļup....!!!!!
Tev šodien laimes vēlēs daudzi!
Sirds pilna mīlestības būs!
Bet kas tad īsti ir tā laime?
Vai viegli sasniegt pilnību?
Tad zini- tādas nav!
Jo cilvēks vienmēr ceļā!
Lai pasaule tev vienmēr būtu kā zieds, kas veras pirmoreiz!
Gribētu būt sapnis,
lai tikai visu nakti,
būtu kopā ar tevi.
Nespēju aizmirst to smaidu,
ko tu man devi.
Neticēju enģeļiem,
pirms nesatiku tevi.
No sirds tevi mīlu,
redzi, dēļ tevis ceļos krītu.
Mīlu tavu smaidu,
mīlu tavu skatienu,
mīlu tavu pieskārienu,
tu mani mīli, es zinu,
katru mīļu brīdi to pieminu.
Naktī neaizmirsti par sapnīti,
un lūdzu,
sapnītī neaizmirsti par mani.
Lai arī kur tu būtu,
lai arī ko tu darītu,
zini, es tevi mīlu ļoti,
ceru ka tu to saproti
Vīrieši ir cūkas, bet arī dzīvnieciņi ir jāmīl!
Vēl viena vilšanās-
kā ierasta ikdiena.
Nostāšos pie dziļas aizas.,
svārstīšos no vienas uz otru pusi...
Tad vienā brīdī es aizvēršu acis,
Man prātā pār ceļu pārskries melns kaķis.
Vai ticēt māņiem, kas it kā ikdienu skar?
Vai esi Tu dzirdējis ka sāp man ar`.?
Tu- kā ierasta sērga....
Kāda vairs šai dzīvei ir jēga...-
Uz priekšu liecoties kritīšu es,
uz atpakaļu- pazudīšu.
Ko darīt, ja zelta vidusceļa nav?
Tā zelta vidusceļa, kas pasargāt var?
Un aizvēršu acis- un redzēšu visu,
pat Tavu pretīgo dvēseles nišu.
Viss tūlīt skaidrāks sāks kļūt.
Vai censties mīlēt un labākai būt.?
Ir dzirdēts tik daudz..., no sirds.
Bet stāsta to citi- tas nevar būt īsts..!
Un cieta kā akmens es drīzumā kļūšu,
Jo sirdi aptraipīt ļāvusi Tev būšu....
..
Kad vējš spers pirmo soli drošo,
Uz Zelta Vidusceļu es došos...
Gribu Tavas karstās lūpas
Atkal savām maigi skart,
Gribu just es Tavu sirdi,
Kā tā manai blakus sarkst.
